Ērģeles

Rīgas Doma ērģeles ir pieskaitāmas pie pasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm. Tās 1883/1884. gadā uzbūvēja E. F. Walcker & Co.

Ergeles_1

Rīgas Doma ērģeles. 20. gs. sākuma zīmējums

Rīgas Doma ērģelēm ir 124 reģistri, 4 manuāļi un pedālis, 6718 dažāda lieluma un materiāla stabules, kas izvietotas uz 26 vēja lādēm. Ērģeļu stabules ir izgatavotas no dažādiem kokmateriāliem: priedes, egles, kļavas, ozola, dižskābarža, bumbieres, kā arī no metāla - alvas un svina sakausējumiem dažādās proporcijās. Stabuļu izmēri ir dažādi - lielākās ir 10 m, bet mazākās tikai 13 mm garas.

Ergeles_2

Ērģeles

Ērģelēm ir divi spēles galdi, kas, ir izvietoti divās luktās (balkonos). Lielajam spēles galdam, kas atrodas uz augšējā balkona, ir četri manuāļi. Abās pusēs manuāļiem atrodas reģistru slēģi.

Ergeles_3

Spēles galds

Mazais spēles galds atrodas uz apakšējā balkona. Šeit esošā klaviatūra dublē lielā spēles galda ceturto manuāli.

Rīgas Doma ērģelēm ir visaugstākās kvalitātes tehniskais un mākslinieciskais izpildījums un tās pieder pie vēlīnā romantikas perioda ērģeļbūves mākslas augstākajiem sasniegumiem. Tās ir pieskaitāmas pie pasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm, un to vērtība un nozīme ir izsakāma vairākās dimensijās.

a) Ērģelēm ir visaugstākās kvalitātes tehniskais un mākslinieciskais izpildījums un tās pieder pie vēlīnā romantikas perioda ērģeļbūves mākslas augstākajiem sasniegumiem. Salīdzinot ar citu laikmetu ievērojamākajiem instrumentiem, Rīgas Doma ērģeles var nosaukt starp izcilākajiem paraugiem, piemēram, Freibergas Doma Zilbermaņa ērģelēm vai Hamburgas Jēkaba baznīcas Šnitgera ērģelēm.

Ergeles_4

Ērģeles

b) Ērģelēm izcilajā Rīgas Doma akustikā ir neatkārtojams skanējuma skaistums. Tas atstāj lielu iespaidu uz klausītāju, apbur daudzus cilvēkus un pievilina mūzikas mīļotājus no visas pasaules.

c) Ērģeles ir izcils mūzikas vēstures piemineklis. Tās saistītas ar pēdējo 120 gadu izcilākajiem Latvijas ērģelniekiem un komponistiem, un ietekmējušas Latvijas ērģeļu mākslas attīstību vairāk, kā jebkurš cits instruments. Ferencs Lists, viena no izcilākajām 19. gadsimta mūzikas personībām, speciāli ērģeļu iesvētīšanai sacerēja kompozīciju ērģelēm „Nun danket alle Gott”.

Ērģelnieki, kuri spēlē uz šī instrumenta, ne tikai apzinās piešķirto godu, drīkstēt muzicēt uz šī vienreizējā instrumenta, bet viņi ir iedziļinājušies un pārzina instrumenta īpatnības, lai šo ērģeļu izcilo skanējuma skaistumu, stilistisko vienreizīgumu un daudzkrāsainību nodotu klausītājiem.

Rīgas Doma ērģeles ir vairākkārt pārveidotas, remontētas un restaurētas.

20. gadsimta sākumā nojauca apakšējo balkonu, bet tur esošās ērģeļu stabules uzstādīja pašā ērģeļu augšā.

1962. gadā sakarā ar koncertzāles ierīkošanu Domā "Hermann Eule" no jauna izgatavoja pēc otrā Pasaules kara trūkstošās stabules, kas izmēros un daļēji arī atsevišķās konstrukciju detaļās atšķirās no vecajām stabulēm.

1981. - 1984. gadā holandiešu firma "Flentrop -Orgelbouw b.v. Zaandam" pilnībā rekonstruēja un restaurēja instrumentu, atjaunojot Doma ērģeļu sākotnējo izvietojumu divos balkonos.

Šobrīd tiek restaurēts ērģeļu prospekts, līdz ar to ir uzstādītas stalažas. Pašreizējais ērģeļu kā instrumenta stāvoklis pieļauj to rūpīgu un uzmanīgu izmantošanu koncertos, taču ilglaicīgas saglabāšanas nodrošināšanai ir jāplāno ērģeļu restaurācijas darbi.

Ergeles_5

Ērģeles
© Rīgas Doms, 2007 - 2011